Zvanu, zvanu un atkal zvanu, bet neviens neatbild.
Pāreju pāri pļavai un stāvu pie sētas- gaidot, jo beidzot esmu atbildēts !
Sāka skanēt dziesma, kuru es nebiju dzirdējis jau kādu laiku
"Such a lonely day
And it's mine
The most loneliest day of my life"
...un tad es pamanīju viņu.
Sākumā domāju ka es viņu jaucu ar kādu citu, bet nē kad viņa bija beigusi skriet un pagrizās lai paskatītos vai kāds ir atnācis kopā ar viņu, es redzēju ka tā ir viņa !
Zinot katru rindiņu dziesmā es redzēju, ka laiks viņu nav samaitājis un viņā vēljoprojām ir dvēseliska tīrību, kuru es pirmo reizi tā pa īstam pamanīju kad viņa man priekšā lasīja savu dzeju par to kā cilvēkiem vajadzētu pārtraukt valkāt maskas un būt atklātiem un patiesiem....
Jā dvēseliskā tīrība bija redzama katrā tās kustībā, katrā dziesmas zilbē un katrā izsaucienā kad viņa tai dziedāja līdzi ...
"And if you go, I wanna go with you
And if you die, I wanna die with you
Take your hand and walk away"
-Likās, ka uz brīdi ir apstājies laiks, jo manas personiskās atmiņas sāka mīties ar fantāziju un pats trakākais ir tas, ka ne šī dziesma ne redzētais nepamet manu galvu jau 3šo dienu !
- Atceros, kāviņas acīs varēja redzēt asaras, kad es viņāi nolāsīju savu dzeju un manās arīkad biju dzirdējis viņējo !
Bet es tagad domāju vai tā ir reāla atmiņa vai mana fantāzija ?
Attopos, stāvu pļavā runāju ar Bruģi, gaidītie bedzot nāk un mēs dodamies prom.
Jau 3šo dienu es dodos no tās vietas prom, bet nespēju !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru